Par Gaiziņkalnu.
Tur kur Gaiziņš tik spītīgi slejas...
Gaiziņš ir viens no skaistākajām Latvijas vietām, kur paceļas Latvijas dižais kalns – 311,6m augstais Gaiziņš. Gaiziņkalns ir tāluma rādītājs, tālumā saucējs un vēsturisko patiesību izgaismotājs.
Gaiziņkalns saukts par Latvijas jumtu. Vestienas paugurainē –
vislielākā Latvijas augstāko virsotņu koncentrācija 22 no 30 varenajām
virsotnēm.
Jānis Jaunsudrabiņš,
reiz pabijis Gaiziņkalnā, rakstīja: „Salīdzinot ar īstiem kalniem, mūsu Gaizinš
būtu tīrais nieks, bet tā kā tas ir mūsu
mazās Latvijas augstākais, tad katram
latvietim ieteicams tajā uzkāpt vismaz reizi mūžā. Jo uzkāpjot gribas gavilēt:
„Tikai no šejienes var īsti redzēt Latvijas skaistumu. Tur dziļumos guļ ezeri
kā zili zemes logi, sili, biržu un siliņu apņemti…””
Būtiski fakti:
1930.gada 17.augustā
Gaiziņkalnu apmeklēja Latvijas valsts prezidents Alberts Kviesis. Vēlāk par
godu šim notikumam tika uzstādīts neliels piemineklis, kas vēl joprojām
atgādina par šo vēsturisko notikumu.
1930. gadā Gaiziņkalnā
uzcēla 31 m augstu koka skatu torni ar skatu laukumu 22 m augstumā.
1938.gada maija beigās
Gaiziņkalnu apmeklēja arī Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Kārlis Ulmanis
dāvināja 100 Ēdoles saldo ķiršu stādus un 200 liepiņas. Kārlis Ulmanis vēlējis,
ali Gaiziņkalna tornī vienmēr plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs.
20.gs. 30 gados
Gaiziņkalnā palielinājās tūristu skaits. Kalns vilināja īpaši slēpošanas sporta
cienītājus no Rīgas.
1944.gadā vācu armija
iznīcina skatu torni.
1950.gada 12.februārī
tika atklāts jaunais tramplīns.
1950.gada 16.martā
notika lielākās slēpošanas sporta sacensības Gaiziņkalna vēsturē – republikas
meistarsacīkstes slēpošanā. No tā laika Gaiziņā regulāri tika rīkotas
sacensības distanču slēpošanā, gan slalomā, arī tramplīnlēkšanā.
Gandrīz katrs kalnu
slēpošanas iesācējs pamēģināja tikt lejā no Gaiziņkalna nogāzēm – Ošu gravu, Dāmu
paradīzi vai Golgātu.
1955.gada 17.aprīlī
tiek rīkots pirmais slēpotāju karnevāls.
20.gs. 60-70 gadiem
Gaiziņkalna virsotnē iestājās klusums, jo bija paredzēta raķešu bāzes izbūve.
1987. gadā 1500 ha
platībā izveidoja Gaiziņkalna dabas parku, kas iekļāvās 1977. gadā izveidotajā
Vestienas aizsargājamo ainavu liegumā. Tāpēc Gaiziņkalns kopš 1987. gada ir
divkārši aizsargājams.
20.gs.80 gadu sākumā
tika uzsākta jaunā skatu torņa celtniecība, taču tā tika pārtraukta 1991.gadā
- tornis netika pabeigts.
2012.gada 14.decembrī tiek
uzspridzināts Gaiziņkalna skatu tornis.
Ļoti ceru, ka Gaiziņkalns atdzims un mēs varēsim būt lepni, ka kalna galā plīvos sarkanbaltsarkanais karogs!